Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Rekomendācijas Eiropas dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanai Latvijā
Pēdējās izmaiņas veiktas:
17.12.2017

LR Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamentam

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamentam

LR Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamentam

 

Preambula. Rekomendācijas sagatavotas atbilstoši projekta NFI/R/2014/061 “Gender, Culture and Power: Diversity and Interaction in Latvia and Norway / Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes” definētajiem mērķiem un uzdevumiem: 1. atjaunot akadēmiskās vides un sabiedrības interesi par feminisma un dzimumsocialitātes (gender) teorijām saistībā ar pašreizējo sociālo realitāti un Eiropas politisko kultūru; 2. izgaismot sieviešu politiskās un sabiedriskās aktivitātes, veidojot dialogu starp dažādām zinātnes disciplīnām un kultūrām; 3. veicināt augstskolu studiju programmu attīstību, iekļaujot feminisma un dzimumsocialitātes studijas un pētījumus; 4. sekmēt akadēmiskā, politiskā un sociālā dzimumu līdztiesības diskursa ilgtspēju Latvijas sabiedrībā un kultūrā.

 

Rekomendāciju izstrādē izmantotie zinātniski pētnieciskie resursi

1. Jaunākās teorētiskās literatūras studijas feminisma un dzimumsocialitātes (gender) pētniecības un studiju jomā.

2. Sabiedriskā doma, balstoties uz kvalitatīvās un kvantitatīvās socioloģiskās aptaujas par dzimumu līdztiesības jautājumu izpratni Latvijas sabiedrībā rezultātiem.[1]

3. Latvijas valsts pamatdokumenti dzimumu līdztiesības politikas īstenošanai.

4. Latvijā realizēto zinātniski pētniecisko projektu un augstskolu studiju programmu tematiskā struktūra (feminisma un dzimumsocialitātes pētījumu un studiju īpatsvars).

5. Publiskās diskusijas un neformālas sarunas par dzimumu politikas jautājumu aktualitātēm Latvijā.

6. Eiropas dzimumu līdztiesības politikas dokumenti.


 

Secinājumi un ieteikumi

 

Situācijas raksturojums (I)

 

Dzimumu līdztiesība ir garantēta Latvijas valsts likumdošanā (de jure), bet tas negarantē dzimumu līdztiesības principu integrēšanu praksē (de facto). Spēkā esošais 2012. gada 12. janvāra Ministru Kabineta Rīkojums Nr. 35 “Par Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam” ir virzīts uz to, lai veicinātu dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu. Savukārt projektā veiktais socioloģiskais pētījums liecina, ka Latvijas sabiedrības interese par dzimumu līdztiesības jautājumiem ir zema, dominējot uzskatam, ka dzimumu līdztiesības problēmas, diskriminācija kā dzimumu līdztiesības pamatprincipu pārkāpums Latvijā nepastāv. Uz jautājumu, vai savā darbavietā vai citās institūcijās respondents ir novērojis diskriminācijas gadījumus pēc dzimuma vai seksuālās orientācijas pazīmes, vairāk nekā 90% aptaujāto atbild, ka diskriminācija nav novērota (atbilde ir tāpatīga neatkarīgi no respondentu sociālās identitātes, dzimuma vai nacionālās piederības). Nozīmīgāko vērtību skalā augstāk par dzimumu līdztiesības principu respondenti norāda: 1. sociālās garantijas un drošība; 2. politiskā stabilitāte pasaulē; 3. runas un politisko uzskatu brīvība; 4. nacionālo vērtību aizsardzība; 5. kultūras dzīves daudzveidība; 6. multikulturālās sabiedrības mierīga līdzāspastāvēšana.

 

Ieteikums

 

Iedziļināties situācijā un skaidrot Latvijas sabiedrības vairākuma uzskatu patiesos iemeslus. Aptaujas dati, kā arī neformālo diskusiju pieredze liecina, ka akūti nepieciešama attieksmes, publiskās saskarsmes un politiskā dialoga kultūras pilnveidošana. Lai to panāktu, jāveicina kvalitatīvo pētījumu izstrādes, kas ļautu izprast psiholoģisko, kultūrvēsturisko, sociāli ekonomisko u. c. faktoru mijiedarbi dzimumidentitātes kā nacionālās kultūras identitātes priekšstatu formēšanā, kas būtiski dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanai. Kvantitatīvie socioloģiskie pētījumi konstatē statistisko ainu, bet nespēj atklāt un uzrādīt cēloņsakarību kopumu.

 

 

Situācijas raksturojums (II)

 

Eiropas dzimumu līdztiesības politikas kontekstā (ne tikai Latvijā) ir aktualizējies jautājums par tā galvenā subjekta “dzimums” (gender) satura un būtības izpratni. Projekta teorētiskajā koncepcijā dzimums ir komplekss humanitāro, sociālo un dzīvības zinātņu jēdziens cilvēka biosociālās esamības raksturošanai; dzimums ir būtiska personas patības daļa, nosakot kreativitātes un seksuālas uzvedības iedabu un personas sociālo identitāti. Tradicionāli jēdziens “dzimums” izmantots sieviešu dzimuma un vīriešu dzimuma kultūrsociālās determinācijas raksturošanai, bet pēdējos gados tas tiek lietots arī plašākā nozīmē – sociāli konstruētu identitāšu, kas neatbilst tradicionālajiem priekšstatiem par vīriešu un sieviešu dzimumu, apzīmēšanai. Diskusijas publiskajā telpā atklāj, ka Latvijā nav izveidojusies vienota Eiropas dzimumu līdztiesības politikas terminoloģijas izpratne un lietošanas prakse – nereti jēdzieni tiek pārprasti un izmantoti neatbilstošā veidā, veicinot maldinošu priekšstatu, attieksmju un aizspriedumu veidošanos. Nereti pārpratumus rada jēdzienu “dzimums” (gender) un “seksuālā orientācija” (sexual orientation) sajaukums.

 

Ieteikums

 

Sekot Eiropas dzimumu līdztiesības politikas aktualitātēm, aktīvāk iesaistīties Eiropas dzimumu līdztiesības politikas teorētiskajās diskusijās un pievērst pastiprinātu uzmanību anglofonās cilmes terminu tulkošanai un adaptācijai latviešu valodā, panākot vienotu dzimumu līdztiesības terminu izpratni un lietojumu vismaz mūsdienu latviešu literārajā valodā. Problēmu situāciju gadījumos pēc profesionāla atbalsta un palīdzības vērsties Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.  

 

 

Situācijas raksturojums (III)

 

Jaunākie teorētiskie pētījumi dzimumdiferences un dzimumsocialitātes jomā iezīmē skatpunkta maiņu, uzsverot kultūras kā politiskas substances iekšējās pretrunas un konfliktējošās vērtības, Eiropas kultūru diversitātes, kultūru atvērtību un mainību un kultūrsociālās iesakņotības faktoru nozīmi dzimumu līdztiesības politikas konceptualizācijā. Aktualizējot atšķirības (reģionālās, nacionālās, sociālās), ir pārvarēta sieviešu studijās par problemātisku kļuvusī nostādne par sieviešu kā vienas sociālās grupas kopīgo pieredzi un universālo apspiestību, un universālu risinājumu piemērošanu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanā. Uzsverot Eiropas dzimumu līdztiesības politikas vēsturisko nozīmi demokrātiskas, no dzimumu aizspriedumiem brīvas un tolerantas sabiedrības veidošanā, tiek iezīmēti jauni laikmetīgi izaicinājumi dzimumu politikas jautājumu kontekstualizācijā, kritēriju un prioritāšu aktualizācijā un līdz ar to dzimumu līdztiesības principu ieviešanas praksē pilnveidošanā.

 

Ieteikums

 

Sekot Eiropas dzimumu līdztiesības politikas aktualitātēm un aktīvāk iesaistīties ar Eiropas dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem saistītās teorētiskajās diskusijās. Veicināt kompleksu, analītiski kritisku Eiropas dzimumu politikas dokumentu lasījumu, piesaistot Latvijas augstskolu un citu zinātniski pētniecisko institūciju intelektuālo potenciālu. Uzlabot politiskā dialoga ar sabiedrību diskusiju kultūru, plašāk iesaistot dzimumu līdztiesības kategorijās nedomājošo vai citādi domājošo sabiedrības daļu, ļaujot izskanēt “tautas balsij”, ar to argumenti diskutēt. 

 

 

 

Situācijas raksturojums (IV)

 

Saskaņā ar socioloģiskā pētījuma rezultātiem informāciju par dzimumu politiku un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu praksē respondenti gūst galvenokārt plašsaziņas līdzekļos.

 

Ieteikums

 

Paplašināt informācijas ieguves pieejamību, spēkā paturot mediju nozīmi, vienlaikus arī paaugstinot valsts institūciju, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un akadēmisko zinātniski pētniecisko institūciju lomu, humanitāro un sociālo zinātņu pētnieku līdzdalību diskusiju kvalitātes nodrošināšanā, lēmumu pieņemšanas sagatavošanā, kā arī informācijas izplatīšanā un komunikācijā ar Latvijas sabiedrību.

 

 

Situācijas raksturojums (V)

 

Cilvēka socializācijas, individuālo un kolektīvo identitāšu veidošanas un nostiprināšanas procesā īpaša loma vienmēr bijusi un ir kanoniskajiem tekstiem, literatūras un kultūras klasikai. Līdz ar to tā, proti, tajā reprezentētie sieviešu un vīriešu tēli un raksturi, tiek uzskatīta to par vienu no galvenajiem dzimumu stereotipu reproducētājiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, respondentiem ir tik vājš priekšstats par latviešu un pasaules literatūru un kultūru un tajā iemiesoto cilvēcisko attiecību pieredzi, ka nav pamata tradicionālo dzimumu stereotipu reproducēšanā vainot mūsu kultūras nacionālos dārgumus. Taču augstvērtīga literatūra un kultūra ir un paliek veids, kā saprast sevi un pasauli, savas esamības pamatus un būtiski veicināt vērtību izpratnes un kritiskās domāšanas attīstību.

 

Ieteikums

 

Pastiprināt humanitārās izglītības un kultūras studiju komponenti visās Latvijas augstskolu studiju programmās, sevišķi pedagogu izglītībā, lai paaugstinātu sabiedrības un it īpaši skolu jaunatnes interesi literāros tēlus izmantotu kā piemērus dzimumsocialitāšu identitātes tapšanā, konfliktu risinājumos un līdztiesības nostiprināšanā. Bažās, ka izglītojamie varētu nekritiski kopēt dzimumu stereotipus, nevairīties no kanonisko tekstu un mūsu kultūras nacionālo dārgumu iekļaušanas kompetencēs balstītas izglītības saturā.

 

 

Situācijas raksturojums (VI)

 

Interese par dzimumu politikas (gender politics) jautājumiem Latvijā ir sporādiska, tā pieaug saistībā ar mediju aktivitātēm atsevišķu politiski sensitīvu fenomenu komunikācijā ar sabiedrību, piemēram, Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā sauktās Stambulas konvencijas) teksta tulkošanu un parakstīšanu 2016. gada nogalē. Eiropas dzimumu līdztiesības politika ir dinamisks, plašām teorētiskām diskusijām un jaunām pārmaiņām atvērts process. Latvijā spēkā esošais regulējums – 2012. gada 12. janvāra Ministru Kabineta Rīkojums Nr. 35 “Par Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam” (kas balstīts Ministru Kabineta 2001. gada 16. oktobrī apstiprinātajā “Koncepcijā dzimumu līdztiesības principu īstenošanai”) – ir savu laiku pārdzīvojis un atjaunināms.

 

Ieteikums

 

Veicināt sabiedrības noturīgu interesi par dzimumu politikas teorētisko koncepciju attīstību un vērtību nostādnēm sasaistē ar mūsdienu Latvijas sociālo realitāti un Eiropas politiskās kultūras attīstības tendencēm. Dzimumu līdztiesības politikas pilnveidošanai Latvijā iesakām izmantot šā pētījuma teorētiski metodoloģisko bāzi un ņemt vērā šā pētījumu rezultātus (zinātnisko publikāciju bibliogrāfiskās norādes sk. http://www.gender-nfi.lu.lv/eng/).

Rosināt plaša sabiedriski nozīmīga starpdisciplināra Latvijas zinātnes foruma, kas veltīts jaunāko feminisma un dzimumsocialitātes (gender) studiju jomu teorētisko pētījumu aktualizācijai un dzimumidentitātes kā nacionālās kultūridentitātes aspektu padziļinātai izpētei, sarīkošanu (iespējams, 2019. gada pavasarī). Sniegt finansiālu, organizatorisku un informatīvu atbalstu foruma sagatavošanā un norisē.

 

Ar cieņu,

 

Prof. Ausma Cimdiņa,

projekta vadītāja

 

Rīga, 07.11.2017.

 

Kontakti:

Rīga, Visvalža iela 4a–216

LU Humanitāro zinātņu fakultāte

Pētījumu centrs Feministica Lettica

Tālr. 67034935, 26524712, e-pasts: feministica.lettica@lu.lv

 

 

 

 


[1] Veikta projektā NFI/R/2014/061 “Gender, Culture and Power: Diversity and Interaction in Latvia and Norway / Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes” (Valsts iepirkums, kam kvalificējās SIA “Socioloģisko pētījumu institūts” Rīgā, Matīsa ielā 40/42–23). Kvantitatīvā aptauja aptver visus Latvijas reģionus, tajā iesaistīti 1000 respondentu, no tiem 68,5% latviešu, 25,6% krievu, 4,9% cittautiešu; 49,3% sieviešu, 50,7% vīriešu; dzimtā valoda latviešu – 63,8% respondentu, dzimtā valoda krievu – 29,1% respondentu, dzimtā valoda latgaliešu – 4,1% respondentu, cita dzimtā valoda – 2,9% respondentu; pēc konfesionālās piederības 29,3% luterāņu, 32,2% katoļu, 22,5% pareizticīgo, 3,2% citas reliģijas, 17,6% ateisti, 4,1% respondentu atbildi nesniedz.